Aizputes puses “Saimniecības stāsti” sērijā “Tradīciju burtnīca”
Tradīciju burtnīcā publicētie stāsti un ikdienas saimniekošanas padomi pierakstīti 2020. gada vasarā Aizputē, kad no 29. jūnija līdz 5. jūlijam SERDES rezidenču centrā nedēļas garumā notika Novadpētniecības skola. Tajā piedalījās pavisam 19 novadpētniecības entuziastu no visas Latvijas, kas devās intervēt vietējos iedzīvotājus un pēc tam veica pierakstīto mutvārdu liecību transkripciju. Ierobežotā izdevuma formāta un apjoma dēļ publicēšanai izvēlēti tie interviju fragmenti, kas vislabāk raksturo un atklāj saimniecības darbu daudzveidību, sniedzot ieskatu sadzīvē gan starpkaru periodā, gan pēckara gados, gan arī padomju laikos. Lauka pētījumos tika izvaicāti arī vietējie amatnieki – grozu pinēji, kurpniece, skursteņslauķis, arī viņu stāstos atklājas, kā tehnoloģiju attīstība un dzīvesstila izmaiņas ietekmējušas profesiju gadu gaitā.
Tradīciju burtnīcā apkopoti pieredzes stāsti par tiem saimniecības darbiem, kas vai nu jau ir izzuduši no ikdienas, vai to pielietošana, pateicoties sadzīves apstākļu izmaiņām, arī likumdošanas normām un tehnoloģiju attīstībai, kļūst arvien retāka un vairs netiek mācīta un tālāk nodota nākamajām paaudzēm. Piemēram, mūsdienās drēbes mazgā veļas mašīnā un sausas tās kļūst žāvētājā – uz šņores izžauta veļa vairs nav ierasts skats teju katras mājas pagalmā vai dārzā, nemaz nerunājot par veļas dienu ar drēbju vārīšanu, netīrumu beršanu uz veļas dēļa, skalošanu akas ūdenī, dīķī vai upē. Tāpat siena gubas nopļautajās pļavās nu aizstājuši savelti ruļļi, būtiski izmainot Latvijas ainavu, un ar siena sagatavošanu saistītie vārdi – zārds, krabiķis, tupesis, braģis, ķeste, spaile, vāls un citi – arvien retāk tiek izmantoti ikdienas vārdu krājumā. Pagaidām rudens pusē šur tur tīrumos vēl manāmi čakli un lustīgi kartupeļu lasītāji ar groziem un spaiņiem rokās, taču mēslu talkas, kulšanas talkas – līdzīgi kā linu audzēšana, ganos iešana, aršana un ecēšana ar zirgu – saglabājusies vien vairs vecāko ļaužu atmiņu stāstos. Viņi arī atšķirībā no jaunāka gadagājuma saimniekiem un saimniecēm vēl zina, kā var vislabāk un ilgāk uzglabāt pārtikas produktus tad, ja nav ledusskapja vai pagraba. Tālab tradīciju burtnīca var tikt izmantota kā noderīga rokasgrāmata mūsdienu ikdienā, lasot un uzzinot, kā sagatavot un skaldīt malku, iekurt plīti, tīrīt skursteni un aku, līmēt tapetes ar klīsteri, kapināt un asināt izkapti. Ir arī daži noderīgi stāsti par gaļas kūpināšanu, desu žāvēšanu, mencu kaltēšanu, sēņu sālīšanu, kāpostu skābēšanu, maizes un sklandraušu cepšanu, plaušu pankūku gatavošanu, siera taisīšanu un cukurbiešu sīrupa vārīšanu!
Iepriekš šajā sērijā SERDE izdevusi 22 izdevumus, no kuriem vairāki ir tieši saistīti ar Aizputes novada nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanu – Aizputnieku stāsti par ebrejiem latviešu un angļu valodās, SERDES stāsti, Novadpētniecība – Mirdza Birzniece. Vairākos izdevumos iekļauti aizputnieku stāsti par zināmām prasmēm un tradīcijām – Zaļumballes, Tautas aptieka, Cūku bēres, Vācēju kultūra Viduskurzemē, Alus gatavošana, Brandava gatavošana Viduskurzemē. Tradīciju burtnīcu izdevumos apkopoti arī citos Latvijas novados veikto pētījumu rezultāti. Vairāk par sērijā publicētajiem izdevumiem var iepazīties SERDES mājas lapā serde.lv sadaļā “Izdevumi”.
Starpnozaru mākslas grupas „Serde” vadītāja Signe Pucena
