Aizputē un tās teritorijā sāk parādīties Spānijas kailgliemeži
Sākoties siltam laikam, Aizputē un tās teritorijā sāk parādīties Spānijas kailgliemeži.
Spānijas kailgliemezis ES valstīs nav atzīts kā karantīnas organisms, lai gan izplatījies un sastopams tas ir gandrīz visās ES valstīs un nodara lielus postījumus.
Šim kaitīgajam organismam risks ir vairāk izplatīties mazdārziņos, apstādījumos vai parkos, kā arī vietās, kuras netiek apstrādātas un koptas (grāvmalas, krūmāji, gara zāle).
Visticamāk, Spānijas kailgliemeži Latvijā nokļuvuši cilvēku darbības rezultātā - tie ievesti ar augiem, kompostu, augsni, kur varēja būt gan pieaugušie īpatņi, gan olas. Spānijas kailgliemeži "pašu spēkiem" parasti neizplatās ļoti tālu, taču, ja kādā vietā tie tiek konstatēti, tie tur ļoti strauji savairojas. Šie gliemeži ir 7 – 15 cm gari, sarkanbrūni, brūni vai pat dzeltenīgi. Tie dzīvo tikai vienu gadu, rudenī dēj olas un drīz pēc olu sadēšanas nomirst. Spānijas kailgliemeža pieaugušie gliemeži ļoti reti pārdzīvo ziemu. Labvēlīgos apstākļos (lietains, mitrs, apmācies, silts) viens īpatnis var sadēt līdz pat 400 oliņām. Piemērotākās vietas olu dēšanai ir augsnes virskārta un plaisas, komposta kaudzes u.c. Daļa jauno gliemezīšu izšķiļas jau rudenī, tie arī pārziemo, bet pārējie izšķiļas nākamā gada pavasarī. Mērenas ziemas un lietainas vasaras ir ļoti labvēlīgas to izdzīvošanai, - tātad mūsu klimatiskie apstākļi ir ļoti piemēroti to attīstībai.
Cilvēku veselībai gliemeži nekaitē, taču dažos informācijas avotos minēts, ka gliemeža gļotas var saturēt E.coli baktērijas, tādēļ pirms dārzeņu lietošanas pārtikā, tie ir obligāti jāmazgā.
Izplatītākās gliemežu sugas dārzeņu platībās ir joslainais, rūsganais un dārza kailgliemezis, mazdārziņos savairojušās arī vairākas vīngliemežu sugas.
Bojājumi. Gliemeži apgrauž augu lapas, lapu vidusdaļā izgrauž neregulārus robus un iegarenus caurumus. Jo gliemezis aug lielāks, jo lielāka ir viņa apetīte. Bojā tauriņziežus, kartupeļus, bietes, kāpostus, burkānus, gurķus, salātus, graudaugus, dekoratīvos augus, ziedaugus, u.c. Sevišķi kaitīgi gliemeži ir mitrā laikā, jo nepārtrauc ēst arī dienā.
Kailgliemežu bioloģija. Pavasarī no olām izšķiļas kāpuri, kas jūlijā ir jau pieauguši un aktīvi barojas. Sulīgās kāpostu vai kāļu un citas dārzeņu lapas un augļi gliemežiem ir ļoti vilinoša un kārojama barība, it īpaši uz rudens pusi, kad mitruma apstākļi ir pietiekoši un cita barība sāk aptrūkties.
Saulainā un sausā dienā tie ir grūti pamanāmi, taču tie aktīvi barojas naktīs, rīta stundās vai kad ir apmācies un lietains laiks. Dienā gliemeži atrod paslēptuves, kurās paslēpties no saules, lai tā neizžāvē gliemeža jutīgo ķermeni. Vairākām gliemežu sugām ziemojošā stadija ir olas, kas vasaras otrajā pusē tiek iedētas augsnes virskārtā, smiltīs vai zem augu atliekām 5 līdz 10 cm dziļumā. Vienviet dējumā mēdz būt 20 – 60 olu. Bet viens gliemezis sezonā var izdēt līdz 500 olām.
Taču gliemeži, kuriem ir sava „mājiņa”, to izmanto kā patvērumu ziemošanas laikā, rudenī atrodot piemērotu vietu augsnes virskārtā, aizlipina čaulas ieeju un gaida pavasari.
Augu aizsardzības pasākumi jābalsta uz zināšanām par šī kaitēkļa bioloģiju, jācenšas izvairīties no gliemežiem piemērotu dzīves apstākļu radīšanas savā dārzā un laukā.
Ierobežošana.
1. Efektīva gliemežu ierobežošanas metode ir tos nolasīt tieši no augiem agri no rīta vai apmākušās dienās (jo saulainā laikā tie slēpjas no saules stariem zem augu lapām). Salasītos kaitēkļus var iznīcināt, aplejot tos ar verdošu ūdeni un pēc tam aprokot.
2. Ierīkot slēptuves. Dārzā izvieto dēļus, dažādu materiālu plāksnes vai citus objektus, kur gliemeži var patverties un regulāri veic to salasīšanu un likvidēšanu.
3. Starp dārzu un vietām, kur gliemeži uzturas, var veidot aizsargjoslas, kas traucētu, vai apgrūtinātu gliemežu ienākšanu dārzā (smilts, grants, sasmalcinātas olu čaumalas, neapsēta un veģetācijas periodā rušinātas augsnes joslas). Gliemežiem nepatīk pārvietoties pa šādām virsmām.
4. Izlikt gliemežu slazdus. Dobēs izliek slazdus vai traukus ar alu vai sarūgušu kvasu. Dzēriena smaržas pievilināti, gliemeži ielien traukos. Agri no rīta trauki jāpārbauda un gliemeži jālikvidē. Tos nedrīkst izmest kompostā, jo, iespējams, tie no gardās dziras ir tikai apreibuši, bet nav noslīkuši.
5. Veģetācijas periodā dārzā ierobežot nezāles. Nezāles nodrošina gliemežiem patvērumu un mitrumu saulainā dienā. Ja nepieciešams, jāappļauj garā zāle arī dārza malās.
6. Apvērst vai irdināt augsnes virskārtu vēlu rudenī. Tādējādi tiks samazināts gliemežu skaits un traucēta izdēto olu pārziemošana.
7. Gliemežu dabiskie ienaidnieki ir skrejvaboles un putni (sīļi, ķīvītes, vārnas u.c). Palīdzēt cīņā ar gliemežiem var arī mājputni, īpaši mājas pīles,, kas labprāt izlasa gliemežus no dārza. Spānijas gliemežiem pie mums nav daudz dabīgo ienaidnieku, taču ir zināms, ka ar šiem gliemežiem barojas āpši, meža cūkas, eži un pīles.
8. Ķīmiskai gliemežu ierobežošanai var izmantot limacīdus - augu aizsardzības līdzekļus gliemežu ierobežošanai, piem., Ferramol vai Gusto. Lai nepakļautu riskam cilvēkus un vidi, izlasīt un izpildīt lietošanas instrukcijas prasības!
Aicinām iedzīvotājus apsekot savas teritorijas un, ja tiek konstatēta kailgliemežu klātbūtne, aicinām veikt kailgliemežu izplatības ierobežojošos pasākumus.
